18 May Kāpēc zīdīt? Cik ilgi zīdīt?
Reizēm nākas dzirdēt no naidīgi noskaņotām mammām par “mātes piena kultu”, kas mums it kā Latvijā esot. Katram ir izvēle, kā ēdināt savu bērniņu, sievietei drīkst nebūt vienīgā atbildīgā par šo dzīvībai svarīgo procesu, virkne sarežģījumu, kādēļ tas nevar notikt, kāpēc visi bāžamies virsū ar to mātes pienu un katra tante jautā, vai “baroju pati” utt. Mēs cienām dažādas izvēles un stāsti par barošanu ir ļoti daudzšķautņaini, par to nav diskusija. Tomēr no statistikas diemžēl mums tik labi neiet, nav tāda “kulta”, un to gribu norakstīt uz atbalsta trūkumu, patiesi strikti lēmumi nebarot ar mammas pienu ir tiešām ļoti maz (bet drīkst būt, protams) un ir sajūta, ka pietrūkst īstas, vienkāršotas, pamatotas informācijas, kāpēc ietiepties un būt lepnām par šo lielu darbu.
Pastāv ļoti daudz mītu, arī maisījumu kompāniju propagandas, un burtiski katru dienu parādās jauni, interesanti pētījumi par mātes pienu. Šoreiz ieraksts vairāk tām mammām, kas šaubās, varbūt ir grūtniecības beigu posmā un domā – kā būs, tā būs, maisījums taču arī ir alternatīva 1:1, vai ne? Es pati ļoti atbalstu ideju, ka arī zīdīšanai ir jānosprauž mērķis – vienalga, cik ilgs, bet minimālais mērķis ar fleksiblu pagarināšanas iespēju 
Nekad nepadoties grūtā dienā, ja šis mērķis nav sasniegts. Atkāpšanās iespēja būs vienmēr un tā būs opcija, bet arī līdz tai ir jānonāk ar informētu lēmumu un atbalsta pilnu vidi.
Vispirms par zīdīšanas rekomendēto ilgumu. Pasaules Veselības Organizācija ir strikta – 6 mēneši ekskluzīvas zīdīšanas (ne pieaugušo pārtikas, ne ūdens, ne tējas, tikai mātes piens un, ja nepieciešams, zāles atsevišķos gadījumos ārsta uzraudzībā), līdz gadam – mātes piens ir galvenais uzturvielu avots (nē, nav jāpāriet uz kotletēm vai jāaizstāj visas ēdienreizes ar biezeņiem) un turpināt vismaz līdz 2 gadu vecumam, kamēr māte un bērns to vēlas. Kāpēc tā? Mums taču ir tīrs ūdens un dažāda barojoša pārtika, vēl mūsu bērnībā pilināja burkānu sulu 3-4 mēnešos un tagad vēl daži alergologi iesaka ieviest produktos no 4 mēnešiem. Pētījumi, protams, turpinās, tolerances logs (skatīt zidit.lv) ir interesants koncepts, bet ne līdz galam pierādīts, tāpat pasaules kultūrās redzam, ka mamma piedāvā mazulim biezenīšus (sevis sakošļātu pārtiku) jau stipri ātri (un arī stipri ātri tiek pie nākamā mazuļa) un, jā, mums ir tīrs dzeramais ūdens un mēs zinām, kā pagatavot maisījumu bez kaitīgām baktērijām.
Bet mātes piens nav tikai barojoša uzturviela. Tas ir dzīvs, pilns labvēlīgu baktēriju, kas nodot bioķīmisku informāciju mazulīša ķermenim un veicina tā aizsargspējas, sniedz unikālu formulu, kā augt un attīstīties, katra saskare ar mammu ir jauna informācija, kas veido smadzeņu uzbūvi, attīsta maņas, veicinās miofunkcionālo darbību – kaulu uzbūve, mēle, runa, garša utt. Ik brīdi pieniņš ir citādāks un ideāli piemērots tieši šim zīdainim lēnām sagatavojot organismu pieaugušo barībai, kurai lielākā daļa bērnu ir gatavi tikai tuvu 6 mēnešiem. Arī tad, ja mamma nevar barot savu mazo, pirmā alternatīva vienmēr būs citas mammas piens. 2 gadu ietektais minimālais limits ir tieši imunitātes veidošanās laiks – līdz tam bērnam ir nepieciešamas pienā esošās vielas, lai imunitāte veidotos vislabāk.
Vēl aizvien daudzi ārsti iesaka maksimums gadu ilgu zīdīšanu vai izskan komentāri, ka bērns, kam jau izauguši zobi un pats staigā, mammas piens vairs nav nepieciešams. Tā nav Tai pat laikā, manuprāt, arvien vairāk jāpopularizē ideja, ka zīdīšana ir fleksibla – pēc gada tā nav salīdzināma ar to, kāda tā ir šobrīd – pirmajos 3-6 mēnešos. Mamma drīkst atgriezties savās gaitās, zīdīšanas reizes var būt piemērojamas ģimenes paradumiem un arī darbs, dārziņš, aukle vai citi “šķēršļi” ir risināmi. Viens no tiem ir piena bankas izveide mājās, uzzini par to vairāk manā lekcijā šeit.
Kā ir ar mammu? Vai ir kādi labumi?
Bez acīmredzamās ērtības, pudelīšu nepirkšanas, maisījuma izdevumu ietaupīšanas utt.? Sāksim ar mītiem, kas bieži vien attur no ilgstošas zīdīšanas. Pazudīs krūtis – nē, izmaiņas krūšu audos norit jau grūtniecībā un, lai gan, iespējams, ir sajūta, ka mazais izēd visu burtiskā nozīmē, krūšu forma atgūstas pēc zīdīšanas beigšanas. Arī tām mammām, kuras izvēlas maisījumu jau no paša sākuma, krūšu forma ir citāda kā pirms grūtniecības. Līdzīgi ar matu izkrišanu – nē, tie nav vitamīni un minerāli, ko mazulis ir izēdis no mammas, atkal hormonāla fona izraisīts process, kas saistās ar grūtniecību-pēcdzemdībām kā normālu fizioloģiju. Līdzīgi ar pārlieku tievēšanu, zobu zaudēšanu utt. Jā, mammai, kas zīda, ir nepieciešamas vismaz 500 papildu kalorijas (vairāk nekā grūtniecībā!), bet tās uzņemamas ar pilnvērtīgu uzturu un meklējot veidus, kā atgūt elpu, kā veidot savu atbalsta sistēmu, lai zīdīšanas nav upuris. Pētījumi ir pierādījuši, ka mammas, kas baro ar maisījumu, tomēr nav vairāk atpūtušās un neguļ ciešāk. Pēc pirmajām 3-4 nedēļām, kad zīdīšanas prasmes ir nostabilizējušās, process rit gluži nemanot.Un tagad pārejam uz labajām lietām – jo ilgāka zīdīšana, jo zemāks mammas risks saslimt ar olnīcu, dzemdes kakla un krūšu ļaundabīgiem audzējiem. Statistika ir izpētīta jau tagad, tomēr zinātnieki nenogurst un grib saprast, kāpēc. Šobrīd rit dažādi interesanti pētījumi par HAMLET (human alpha-lactalbumin made lethal to tumour cells) – vielām, kas atrodamas mātespienā un ir burtiski slepkavas sliktajām, audzēju izraisošām šūnām gan pašam mazulim, gan mammai. Nav tā, ka mamma tikai dod sevi pašu, bet šis pats pieniņš un bio-informācija no bērniņa, nāk atpakaļ un dara labu mammas ķermenim. Tāpat ir pierādītas milzīgas izmaiņas mātes smadzenēs (sk. Alpha Parenting rakstu) – zīdīšanas hormoni ir tie paši, kas rosina mieru, relaksāciju, spēju koncentrēties, bet neuztraukties par stresa situācijām. Tiekam pie superspējām Ir izvirzīta teorija, ka tieši zīdīšana kā process iespaido to, kādas mammas mēs būsim.Mātes piens un zīdīšana, kaut gan individuāli pieņems lēmums un respektējams, faktiski ir sabiedrības veselības jautājums, un ne tikai attīstības valstīs. Jo vairāk bērniņu saņem mātes pienu, jo labāka ir veselība īstermiņā un ilgtermiņā, mazāk izdevumu, veselāka planēta.
Avoti:
PVO vadlīnijas: https://www.who.int/…/infant-and-young-child-feeding
Tolerances logs: http://www.zidit.lv/tolerances-logs-vai-tas-pastav/
Nedaudz par HAMLET un bērnu audzējiem: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/12665051/
Par mammas smadzenēm un bioķīmiskajām reakcijām zīdīšanas laikā: https://www.thealphaparent.com/how-breastfeeding-changes…/